Cienījamie kolēģi! 

  Mūs vieno ne tikai profesija, mūs vieno ticība cilvēkiem. Katru dienu mēs nākam uz klasi, lai iedegtu interesi, lai iedvesmotu, lai palīdzētu bērniem sākt ticēt saviem spēkiem un lai rūpētos par labbūtību.  

Bērnu labbūtība skolā – tas nav vienkārši papildus uzdevums, bet gan pamats visam, ko mēs darām. Katram bērnam ir svarīgi justies cienītam, sadzirdētam un mierīgam. Ikdienas aktivitātes ir mazi soļi uz labestības un atbalsta pusi, tie spēj mainīt gaisotni skolā, klasē un katra bērna dzīvē.  

Lai katra skola pasaulē ir vieta, kur bērniem ir labi būt pašiem ar sevi un apkārtējiem, kur rūpes, cieņa un prieks ir svarīga izglītības sastāvdaļa.  

Bērnu labbūtība nav tikai mērķis, tas ir ceļš, kurā mēs dodamies visi kopā!   

Cieņā, 

Cienījamie kolēģi! 

Skolotāju labbūtība nav tikai viņa pašu privāta lieta -tā tieši ietekmē skolēnu emocionālo vidi un spēju mācīties. Vesels, motivēts un novērtēts skolotājs spēj radīt klasi, kurā skolēni jūtas droši, pieņemti un iedvesmoti. 

Skolotājs, kurš pats jūtas labi spēj radīt pozitīvu, drošu un atbalstošu vidi skolēniem,  kas uzlabo arī viņu labbūtību.   

Skolēnu labbūtība ir izglītības pamats tikai tad, kad skolēns jūtas labi emocionāli, fiziski un sociāli, viņš spēj pilnvērtīgi mācīties un attīstīties. Tāpēc svarīgi, lai visa izglītības vide- skolotāji, ģimene, skola-strādātu kopā, lai šo labbūtību veicinātu. 

Cieņā,   

Cienījamie kolēģi! 

Mūsu kopējais mērķis ir veidot noturīgu un iekļaujošu vispārizglītojošu skolu, kurā katrs skolēns un skolotājs jūtas droši, novērtēti un motivēti augt. Šajā kontekstā īpaši svarīga ir mūsu uzmanība projekta tēmai:  “Noturīgas vispārizglītojošas skolas veidošana, izmantojot integrētu un iespēju pilnu pieeju labsajūtai skolā.” 

Šī tēma aicina mūs pārdomāt un pilnveidot savu profesionālo darbību, meklējot veidus, kā mācību process, skolas vide un sadarbība var vienlaicīgi stiprināt gan skolēnu, gan pedagogu labsajūtu. Labsajūta nav tikai emocionāls aspekts – tā ir arī priekšnoteikums mācīšanās motivācijai, akadēmiskajiem sasniegumiem un skolas noturībai pārmaiņu apstākļos. 

Tāpēc aicinu ikvienu no mums: 

• Aktīvi pievērst uzmanību savas profesionālās kompetences pilnveidei šajā jomā
• Dalīties pieredzē ar kolēģiem par veiksmīgām praksēm, kas veicina pozitīvu un atbalstošu mācību vidi
• Vērtēt un uzlabot gan savu mācīšanas stilu, gan komunikāciju ar skolēniem un kolēģiem, lai ikdienas darbs skolā kļūtu arvien saskaņotāks ar labsajūtas principiem

  Tikai kopīgi veidojot integrētu un iespēju pilnu pieeju, mēs varam nodrošināt, ka mūsu skola kļūst par vietu, kur mācīties ir patīkami, droši un jēgpilni — gan skolēniem, gan mums pašiem.  Ar cieņu, 

 

Cienijāmie kolēģi, 

Kā skolotājiem mums ir dziļa privilēģija — un atbildība — veidot ne tikai skolēnu prātus, bet arī viņu sirdis un dvēseles. Katru dienu mēs redzam, cik daudz vairāk skolēni spēj uzplaukt, kad viņi jūtas novērtēti, saprasti un atbalstīti. 

Akadēmiskie panākumi visvairāk uzplaukst tur, kur tiek likts uzsvars uz labbūtību. Ir svarīgi skolā radīt tādu atmosfēru, kur katrs skolēns jūtas pamanīts, cienīts un iedrošināts paust sevi. To varam darīt ik dienu, izmantojot dažādas stratēģijas, kas atbilst skolēnu dažādajām vajadzībām. 

Prieka mirkļu iekļaušana mācību procesā un rūpes par skolēnu emocijām var radīt nozīmīgas pārmaiņas. Atcerēsimies — aiz katra testa un katra uzdevuma stāv cilvēks, kurš iet savu dzīves ceļu un saskaras ar izaicinājumiem. 

Kopā mēs varam būt paraugs laipnībai, izturībai un līdzsvaram — parādot skolēniem, ka mācīšanās un labbūtība iet roku rokā. Turpināsim iedvesmot viens otru audzināt ne tikai zinošus, bet arī veselus, laimīgus un līdzjūtīgus cilvēkus.  Cieņā,   

Cienījamie kolēģi,

Bērnu labbūtība ir sajūta, ka viņi skolā tiek pamanīti, saprasti un pieņemti. Tā nozīmē drošību, piederību un pārliecību, ka viņu domas ir svarīgas.

Skolā, kurā valda rūpes un cieņa, bērni mācās ar prieku, uzdrošinās kļūdīties un tic saviem spēkiem. Mazie ikdienas žesti – smaids, uzmundrinājums, ieinteresēta saruna – palīdz bērnam justies redzētam un novērtētam.

Labbūtība nav tikai projekts, tā ir attieksme. Tā sākas ar mūsu vēlmi veidot vidi, kur katrs bērns jūtas droši un laimīgi aug. Jo laimīgs bērns mācās ar prieku, un priecīga skola iedvesmo visus. Cieņā,  

Sveiki!

Šīs kopīgās pārdomu dienas ar kolēģiem no četrām dažādām Eiropas izglītības sistēmām man palīdzēja labāk izprast to, kas, iespējams, ir sava veida pedagoģisks aizspriedums, kurā skolotāji dažkārt var nonākt. Mēs runājam par labbūtību skolā tā, it kā tā būtu pauze no “skološanās”, taču patiesībā tā ir pašā darba būtībā.

Bērni jūtas labi un patiesi mācās tad, kad viņi jūt, ka skola pieder arī viņiem — kad viņi var izvēlēties, izteikt priekšlikumus, patiesi būt nozīmīgi un viņiem ir uzticami paraugi. Pirms projektiem mums ir jādod telpa, uzticēšanās un jēga. Skolotāji uzņemas nākotnes veidotāju lomu; tā ir paradigmas maiņa, kur “es” sastop “tu”, noraidot ideju, ka otrs ir tikai līdzeklis manai personīgajai piepildījumam. Labbūtība nenozīmē tikai ļaut atslābt — tā nozīmē palīdzēt augt ar zinātkāri un apzinātību. Tieši tur mācīšanās kļūst par dzīvu pieredzi — un mēs, skolotāji, pārstājam būt tikai zināšanu nodošanas kanāli un kļūstam par daļu no kopīga ceļa.

Dalīšanās ar mūsu kā skolotāju pieredzi ļauj ieraudzīt kopainu un vienlaikus saprast, ka izaicinājumi, ar kuriem saskaramies — motivācija, iekļaušana, labbūtība — nekad nav tikai “mūsu”. Redzot, kā citas izglītības sistēmas tos risina, mēs varam izkāpt no saviem ieradumiem un apšaubīt to, ko līdz šim esam uzskatījuši par pašsaprotamu.  

Cienījamie kolēģi,

Vēlējos dalīties ar dažām pārdomām par to, kāpēc darbs ar labbūtību ir tik svarīgs, mācot dažāda vecuma bērnus, īpaši pēc iespējas piedalīties BRIDGE projektā par fizisko, sociālo un mentālo labbūtību.

Es mācu skolēnus vecumā no 13 līdz 15/16 gadiem, un es, tāpat kā jebkurš, kas māca šajā vecumā, labi apzinos, ka pusaudžu gadi ir sarežģīti gandrīz ikvienam skolēnam. Notiek ļoti daudz — emocionāli, sociāli un mentāli. Ja mēs veltām laiku labbūtības stiprināšanai klasē, mēs palīdzam skolēniem justies droši, atbalstītiem un pārliecinātākiem. Mēs kā skolotāji esam tie, kuri pavada ar šiem bērniem daudzas stundas dienā, palīdzot viņiem orientēties šajā sarežģītajā un ļoti nozīmīgajā viņu dzīves posmā. Atbilstoša vide rada lielu atšķirību — tā palīdz skolēniem labāk koncentrēties, veidot attiecības, justies motivētākiem mācīties un līdz ar to arī uzlabot mācību rezultātus.

Tas ir arī par to, lai dotu viņiem dzīvei nepieciešamus rīkus — piemēram, kā tikt galā ar stresu un izprast savas emocijas. “Rīku kastes” izveide, kas bija šī BRIDGE projekta mērķis — rīku kaste skolotājiem darbam ar skolēniem šajā svarīgajā jomā — ir ļoti noderīga, viegli lietojama un pieejama. Vienkārši izvēlies rīku un attiecīgo sadaļu — fizisko, mentālo vai sociālo — atkarībā no tā, ko vēlies konkrētajā grupā uzsvērt. Apgūtās prasmes palīdz ne tikai skolā, bet arī ikdienas dzīvē.

Tāpēc darbs ar labbūtību patiesībā ir ieguldījums mūsu skolēnu nākotnē — un tas var padarīt arī jūsu klasi par daudz labāku vietu!

Ar cieņu,  

Cienījamie kolēģi,

Ceru, ka šī ziņa jūs sasniedz labā noskaņojumā. Vēlējos dalīties ar īsu pārdomu par kaut ko, kas, manuprāt, ir būtisks mūsu darbā kā skolotājiem: par to, cik svarīgi ir atpazīt un attīstīt mūsu skolēnu vispārējo labbūtību — ne tikai fizisko, bet arī mentālo un sociālo.

Pievēršot uzmanību skolēnu vispusīgai attīstībai, mēs veidojam klases vidi, kurā viņi jūtas droši, novērtēti un motivēti mācīties. Šāda pozitīva atmosfēra arī stiprina mūsu pašu piepildījuma un līdzsvara sajūtu kā pedagogiem. Skolēnu labbūtība un mūsu profesionālā apmierinātība ir cieši saistītas.

Ar sirsnīgiem sveicieniem,  

Cienījamie kolēģi,

Mūsu profesija nāk no mūsu sirds un dvēseles dziļumiem. Augot un studējot, es vienmēr sastapu skolotājus, kuri man bija iedvesmas un apbrīnas avots. Viņu aizrautība man kā skolēnam vienmēr bija skaidri redzama, un tagad es pats cenšos to visu nodot saviem skolēniem. Mūsu skola un mūsu skolēni, tāpat kā pasaule ap mums, nepārtraukti mainās, taču mūsu motivācija ir palikusi nemainīga. Mūsu sabiedrība virza jauniešus uz spēcīgu frustrācijas sajūtu un bieži vien arī uz nepareiziem ideāliem un vērtībām. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk no mums tiek prasīts ne tikai nodot zināšanas par mācību priekšmetiem, kurus mēs pasniedzam, bet arī būt saviem skolēniem par “ceļvežiem” labas prakses un rīcības piemēros dažādās dzīves situācijās.

Mūsu skolēniem ir nepieciešams, lai viņus uzklausa, saprot un sniedz pozitīvu atbalstu viņu izaugsmes ceļā. Šis projekts man palīdzēja satikt skolotājus no citām valstīm un pētniekus, kuri ir apņēmušies veicināt skolas labbūtības attīstību visos aspektos. Es esmu pateicīgs par to, ko iemācījos, un par pieredzi, ko guvu — galu galā, mācīšanās nekad nebeidzas!

Ideju un zināšanu apmaiņa, ziņkāre atklāt jaunas stratēģijas, izaicināt sevi, izkāpjot no savas komforta zonas — tas viss padara mūs par labiem skolotājiem.

 

Vēstule tev, skolotāj

Sveiks, mans draugs. Kā tev klājas? Vai tu esi jauns skolotājs?

Es neesmu, tāpēc, ja neiebilsti, es tev ieteikšu dažas lietas, ko paturēt prātā, mācot vai vispār strādājot ar bērniem.

Es devos līdz pat polārajam lokam, lai satiktu citus skolotājus un pārrunātu, kā skolā nodrošināt skolēnu labbūtību un pašapziņu; visai grupai ir daudzu gadu pieredze pedagoģijā, un radās daudz ideju.

Ko es varu tev pateikt, mans dārgais draugs, ir viens obligāts darbības vārds: klausīties. Daudzos veidos bērni jūtas neuzklausīti un tāpēc mēdz justies vieni. Šis ir noderīgs padoms, ko vari paņemt līdzi ikreiz, kad ieej klasē: klausies viņos un liec viņiem justies saprastiem Vēl viens svarīgs padoms, ko varu tev dot, mans cienījamais draugs, ir būt godīgam, būt patiesam un nekad neaizmirst ļaut viņiem izpausties patiesi un godīgi. Ļauj viņiem pateikt, ko viņi domā, pat ja dažreiz — vai pat bieži — tas tev nebūs īpaši patīkami.

Visbeidzot, mans nākotnes dārgais kolēģi, viena no svarīgākajām lietām, ko vari darīt ar saviem skolēniem, ir atkāpties soli atpakaļ un ļaut viņiem spīdēt: apgriez procesu, ļauj viņiem kļūt par taviem skolotājiem.

Tas arī viss, mans dārgais draugs. Turi ausis plaši atvērtas un sniedz palīdzīgu roku, bet esi neuzkrītošs: bērni vienmēr ir pirmajā vietā.

Ar cieņu,  

Labbūtība nozīmē holistisku pieeju, kas ietver trīs pamatpīlārus: fizisko, mentālo un sociālo veselību. Dažus aspektus, piemēram, fizisko dimensiju, var būt vieglāk attīstīt nekā, piemēram, sociālo dimensiju. Ir pilnīgi iespējams koncentrēties tikai uz vienu jomu — viena neizslēdz otru. Tomēr daudzas jomas pārklājas, un viena iniciatīva var viegli iedvesmot darbu arī citās.

Tu pats vari izlemt, cik daudz laika un iesaistes vēlies ieguldīt. Es iesaku sākt ar aktivitāti tajā jomā, kas tevi personīgi interesē. Tas atvieglo darba uzraudzību, izvērtēšanu un citu iedvesmošanu. Un, kad iesaistās vairāk cilvēku, kļūst vieglāk virzīt darbu uz priekšu un nostiprināt labbūtību kā regulāru skolas dzīves sastāvdaļu.

Mēs strādājām ar labbūtību diezgan plašā mērogā. Mūsu process sākās ar kolēģu informēšanu par projekta ideju — tā mērķi, kāpēc mēs uzskatījām to par svarīgu un ko/kad/kā plānojām darīt. Pēc tam viņi izmēģināja aktivitātes ar saviem skolēniem, un mēs regulāri rīkojām tikšanās, lai apspriestu izaicinājumus, panākumus un turpmākās pieejas.

Mēs esam izmēģinājuši arī mazākas, individuālāk īstenotas aktivitātes, tāpēc nav vienas “pareizās” vai “nepareizās” pieejas darbam ar labbūtību.

Ar cieņu,  

Skola, kurā es strādāju, atrodas sociāli un ekonomiski mazāk labvēlīgā vidē. Aptaujas gan mūsu skolā, gan visā Zviedrijā rāda, ka skolēnu labbūtība pasliktinās. Lai skolēni varētu attīstīties akadēmiski un viņiem būtu iespēja uz labāku nākotni, mums ir jāstrādā ne tikai ar mācīšanu un mācīšanos, bet arī ar viņu labbūtību.
Šajā projektā mēs esam identificējuši trīs galvenās skolēnu labbūtības dimensijas: fizisko, mentālo un sociālo.
Šajā vietnē jūs atradīsiet praktiskas idejas, rīkus un aktivitātes dažāda vecuma skolēniem, kas saistītas ar šīm trim labbūtības dimensijām. Tos ir izstrādājuši un pārbaudījuši skolotāji un pētnieki no Zviedrijas, Latvijas un Spānijas. Lai gan mēs nākam no dažādām valstīm, mēs atklājām, ka saskaramies ar līdzīgiem izaicinājumiem un šķēršļiem. Kopā mēs esam iedvesmojuši viens otru un pilnveidojuši savu profesionālo darbību.
Mūsu cerība ir, ka šis darbs palīdzēs un iedvesmos citas skolas un skolotājus stiprināt skolēnu labbūtību.  

Cienījamais kolēģi un “labklājības meklētāj”,

ja tu lasi šo vēstuli, tas nozīmē, ka tu meklē kaut ko noderīgu, lai uzlabotu gan savu, gan savu skolēnu sociālo, mentālo un fizisko labbūtību. Es nolēmu piedalīties šajā BRIDGE projektā tā paša iemesla dēļ. Es mācu jau ilgu laiku un esmu daudz cīnījies, lai kļūtu par labu skolotāju savā multikulturālajā skolā. Es mīlu savu darbu, un viena no lietām, kas man patīk visvairāk, ir brīdis, kad mani skolēni saka: “Paldies, skolotāj!”, jo viņi jūtas uzklausīti un pieņemti tādi, kādi viņi ir, un viņiem ir iespēja brīvi izpausties. Izglītība ir liels izaicinājums, un skolotājs to var “uzvarēt” tikai tad, ja prioritāte ir skolēnu labbūtība, nevis tikai viņu akadēmiskie sasniegumi. Labbūtība skolā ir būtiska, lai zināšanas attīstītos pozitīvā vidē. Skola ir vieta, kur skolēni iemācās iepazīt sevi un citus, veidot labas attiecības, apgūt, kā pārvaldīt stresu, un augt, apgūstot jaunu saturu, bet arī attīstot savu personību. “Izglītojot jauniešu prātus, mēs nedrīkstam aizmirst izglītot viņu sirdis” (Dalailama). Dažas stratēģijas noteikti var palīdzēt veidot labu mācību vidi, un, kad skolēniem lietas interesē, ir vieglāk veicināt viņu motivāciju tās darīt un gūt panākumus. Ja viņi labāk pazīst sevi un spēj koncentrēties uz to, ko vēlas, viņi būs laimīgāki gan skolā, gan dzīvē, nejūtot spiedienu būt tādiem, kādus viņus vēlas redzēt citi.